Deju stili

Balles dejas

Šīs dejas radās 15. gadsimtā, kad aristokrāti radīja ekskluzīvu, greznu un tikai savai kārtais pieejamu izklaides veidu – balli. Balles deju laikā vēsturiski tika izrādīti greznie tērpi, smalkās uzvedības manieres un dejotprasme.

Latīņamerikāņu dejas

Latīņamerikas deju izcelsme, kā noprotams, ir Latīņamerika. Šajā dejās dominē dažādi vaļējo satvērienu veidi un augumu kontakts sastopams tikai dažās figūrās.

Streetdance jeb ielu dejas

Ielu deju pirmsākumi meklējami Ziemeļamerikā. Tās apvieno dažādus deju stilus, kuri veidojušies deju klubos un uz ielām. Ielu dejās nepastāv nekādi kustību, žestu un mūzikas ierobežojumi. Šis deju žanrs ir populārs visā pasaulē tieši tā internacionalitātes un universalitātes dēļ.

Breakdance

Breakdance radies Ņujorā, 20. gadsimta 60. gadu beigās. Šis deju žanrs iedalās vēl divos stils, proti, breaking (dejošana apakšējā plānā) un boogie (dejošana augšējā plānā). Šis deju žanrs iekļauj sarežģītus akrobātiskus trikus un vingrošanas elementus, tāpēc pieprasa daudz lielāku fizisko sagatavotību.

Hip-Hop

Šis nav konkrēts deju žanrs, bet gan vairāku deju stilu apvienojums, kas ietver deju stilus, sākot no funky-jazz līdz pop-locking.

Show Dance

Ietver visus deju stilus un virzienus, kuri ir saistīti ar šovu, piemēram, Brodvejas džeza, deju klubu, ielu džeza dejas, kā arī dažādas horeogrāfu radītas deju interpretācijas.

House Dance

Šis deju žanrs radies Amerikas Savienotajās valstīs, 20. gadsimta 80. gados. House Dance radies uz tādu deju žanru bāzes kā hip-hop, tap dance, break dance, step, salsa. House Dance ietver dažādus deju paveidus, piemēram, jacking, kas nozīmē darbību ar ķermeni, footwork, kas nozīmē darbību ar kājām, lofting, kas nozīmē laidenas kustības.

Reggae jeb Dancehall

Hip-hop stilam līdzīgs deju stils, kas radies uz Jamaikas mūzikas ritmu pamata. Sākotnēji bija paredzēts sievietēm kā pašrealizācijas līdzeklis, tomēr vēlāk interesi par šo deju izrādīja un sāka apgūt arī vīrieši.

Locking

Viens no funk deju stiliem, kas radās Losandželosā, 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā. Šī deju stila pamatā ir aizverošas (lock) un norādošas (point) kustības ar plaukšķināšanas elementiem (slaps, claps, giving five).

Popping

Deju stils radies Kalifornijā, 20. gadsimta 70. gados. Deju stila pamatā ir ātra muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana, kas dejotāja ķermenī izraisa grūdienu pop vai hit.

Balets jeb klasiskā deja

Balets radies renesanses iespaidā Itālijā, 15. gadsimta beigās. Sākotnēji tas bija interpretācija par paukošanos. Baletam ir vairāki novirzieni, piemēram, klasiskais, modernais, neoklasiskais balets u.c. baleta virzieni. Baletu raksturo vieglums, plastika, grācija, daile un koordinācija.

Go-go

Šis deju stils ir dejas improvizācijas, kas no vienas puses ietver enerģiskas, dinamiskas un brāzmainas kustības. Šis deju stils savas vienkāršības un universalitātes dēļ ir guvis milzīgu atsaucību un popularitāti visā pasaulē. Šis deju stils ietver visus iespējamos deju stilus.

West Coast Swing

Šis deju stils ir ieguvis nosaukumu “dzīves deja”. Deja attīstās līdz ar mūzikas attīstību, taču vēsturiski šis deju stils gāja roku rokā ar blūzu. Tā kā šis deju stils atrodas nemitīgā pilnveides un attīstības procesā, tad tajā ir saskatāmas arī daudzu citu, dažādu laiku deju stilu atblāzmas.

Džezs

Šis deju stils ir emociju izpausme, tāpēc tā galvenokārt balstās uz izjūtām nevis uz formām. Džezu radīja afroamerikāņi un āfrikāņi. Džeza dejas pamatprincipi ir tādi paši kā džeza mūzikai, proti, improvizācija, poliritmija un policentrija. Džezā tiek izmantoti klasiskās, tautiskās un modernās dejas elementi.

Moderns

Tas radies 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ASV un Vācijā. Moderna deju pamatā ir kanonu noraidījums, jauni sižeti no oriģināliem plastikas un deju elementiem. Moderns atspoguļo dejotāja iekšējās izjūtas. Modernu varētu dēvēt par baleta deju mākslas avangardu ar riskantiem eksperimentiem.