Dejošanas pozitīvie blakusefekti

Deja ir ne vien fiziskā slodze, kas jebkuram cilvēkam ir vēlama, jo uzlabo visus organisma procesus un tādējādi arī vispārējo veselības stāvokli, bet arī veids, kā izpaust savas emocijas – pozitīvās un negatīvās. Runājot par pozitīvajām emocijām, deja, tāpat kā jebkuras fiziskās aktivitātes, liek izdalīties hormoniem, kas veicina pozitīvas emocijas un vispārējo labsajūtu. Pozitīvās emocijas rada arī sabiedriskā mijiedarbība, ja dejošana notiek kolektīvi, jo, kā zināms, cilvēks ir sociāla būtne, kurai sociālā saskarsme ir dabiski nepieciešama. Savukārt, runājot par negatīvajām emocijām, nereti tieši jebkāda veida fiziskā slodze (piemēram, bokss vai skriešana) tiek izmantota negatīvo emociju un stresa izlādei, jo, kā zināms, ilgstoši krātas un neatbrīvotas negatīvās emocijas un stress rada ne vien garīgu diskomfortu, bet arī fiziskas veselības problēmas.

Vēsturiski deja vairākās tautās tika un vēl joprojām tiek dēvēta par ļoti labu līdzekli jeb zālēm pret dažādām, lielākām un mazākām veselības problēmām un slimībām. Kā pierāda dažādi pētījumi, dejošanas laikā ne tikai tiek mazināta muskuļu spriedze, bet arī uzlabojas emocionālais stāvoklis un intelektuālās spējās, kā arī noskaidrojas apziņa. Šī iemesla dēļ dejošana ir spējīga uzveikt pat depresiju.

Tāpat dejošana samazina sirds išēmisko slimību risku, normalizē vielmaiņu un imunitāti, nostiprina kaulus, samazina osteoporozes un lūzumu risku, atbrīvo no bronhītiem un atvieglo astmas ārstēšanu, uzlabo stāju, grāciju un gaitu, veido slaidu un lokanu augumu, kā arī rada cita veida pozitīvu ietekmi uz cilvēka ķermeni. Jāuzsver, ka dejošanai šo veselības problēmu novēršanā nav nekādas mistikas – tas viss tiek vērsts uz labu pateicoties ikvienam cilvēkam tik ļoti nepieciešamajai fiziskajai slodzei.

Dejošanai nav nekādu pretindikāciju – pats būtiskākais ir atrast savām vēlmēm, vajadzībām un fiziskajām iespējām piemērotu deju veidu. Lai noteiktu, kurš deju veids būtu individuālajai situācijai piemērotākais, ir ieteicams konsultēties ar ārstu un deju nodarbību treneri.

  • Latīņamerikas deju laikā pozitīvi tiek ietekmēta figūra, tiek nodarbināts viduklis un gurni, tādējādi trenējot gurnu muskuļus, uzlabojot asinsriti mazā iegurņa orgānos, profilaktiski palīdz ginekoloģisko un seksuālo slimību novēršanai, tiek mazinātas depresijas izpausmes, kā arī tiek stiprināts mugurkauls.

  • Flamenko ārstē osteohondrozi, atverot krūtis un plecu daļu, nostabilizē un veido pareizu stāju, stiprina muguras muskuļus.

  • Arābu dejas jeb vēderdejas nodarbina visdziļākos vēdera muskuļus un diafragmu, viegli masē iekšējos orgānus, stimulē zarnu trakta darbību, profilaktiski palīdz pret ginekoloģiskajām slimībām, stiprina mugurkaulu, tajā pašā laikā padarot to elastīgu un plastisku, palīdz spējai sasniegt orgasmu.

  • Indiešu dejas iedarbojas psihoterapeitiski, ārstē diabētu, hipertoniju, artrītu, kā arī arteriālo hipertoniju.

  • Ķeltu jeb īru dejas ārstē skoliozi, lordozi, veido skaistu kāju formu, nostiprina ikrus un gurnus, nodarbina visas muskuļu grupas, trenē sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmu.

  • Fokstrots ir spējīgs aizkavēt Alcheimera slimības parādīšanos.

  • Valsis nostiprina nervu sistēmu, pozitīvi ietekmē smadzeņu darbību, trenē vestibulāro aparātu, rada harmonijas sajūtu un vispārēju labsajūtu.